Rēzeknes koncertzāle “Gors” šobrīd atrodas lielu pārmaiņu priekšā, un sabiedrībā šie notikumi izsaukuši plašu rezonansi. Pēc 12 gadu darba no amata atstādināta ilggadējā vadītāja Diāna Zirniņa, kura koncertzāli vadīja kopš tās pašas pirmās dienas.
Pašvaldības lēmums par “uzticības zaudēšanu” nācis pēkšņi, radot daudz jautājumu par to, kas īsti notiek aiz Austrumlatvijas kultūras simbola durvīm. Kamēr pašvaldība revidē skaitļus un plāno reformas, sabiedrība aktīvi iestājas par iestādes māksliniecisko neatkarību.
Kaut arī kopš atlaišanas pagājis jau mēnesis, Diāna Zirniņa aizvien nav saņēmusi skaidru un rakstisku pamatojumu tam, kāpēc pašvaldība viņai vairs neuzticas. Intervijā Latvijas Sabiedriskajam medijam viņa neslēpj neizpratni. Viņasprāt, lēmums bija sasteigts, par ko liecina arī fakts, ka ziņas sociālajos tīklos par viņas atstādināšanu parādījās vēl pirms oficiālās sapulces beigām.
Bijusī vadītāja plāno rakstīt oficiālu iesniegumu, lai beidzot uzzinātu, kādi ir tiešie pārmetumi. “Uzticības zaudēšana” ir vispārīgs formulējums, kas juridiski maz pasaka par reālajām kļūdām vai pārkāpumiem, ja tādi vispār bijuši. Šāda neziņa tikai pastiprina aizdomas, ka lēmums varētu būt saistīts ar citiem, ne tikai profesionāliem faktoriem.
Politiskais spiediens un satura izvēle
Viena no nopietnākajām tēmām šajā stāstā ir mēģinājumi ietekmēt to, kas tiek rādīts uz skatuves. Zirniņa atzīst, ka visu šo gadu laikā ir izjutusi politisku spiedienu. Viņa stāsta, ka bijušas sarunas, kurās dažādu pušu pārstāvji izteikuši neapmierinātību ar koncertzāles repertuāru. Kādam tas šķitis par latvisku, citam atkal par krievisku, vēl kādam – par sarežģītu vai pārāk skumju.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs gan publiski noliedz, ka būtu mēģinājis ierobežot māksliniecisko brīvību. Tajā pašā laikā viņš jau iepriekš televīzijā bija izteicies, ka “Gora” piedāvātais saturs viņu īsti neapmierina. Tas liek domāt, ka konflikts starp pilsētas vadību un koncertzāles administrāciju par to, kādai kultūrai jāskan Rēzeknē, ir briedis jau sen.
Sabiedrības negaidīti lielais atbalsts
Viens no spilgtākajiem mirkļiem šajā situācijā ir iedzīvotāju reakcija. Portālā “ManaBalss.lv” īsā laikā tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu pret ieceri nodot koncertzāli privātās rokās. Diāna Zirniņa atklāj, ka viņu patīkami pārsteidzis šis pilsoniskās aktivitātes vilnis. Tie nav bijuši vienkārši interneta “troļļi”, bet reāli cilvēki, kuriem rūp pilsētas kultūras dzīve.
Cilvēku iesaiste bija tik spēcīga, ka pilsētas mērs mainīja sākotnējo nostāju. Ja sākumā tika pieļauta iespēja “Goru” nodot privātajam sektoram, tad tagad šāds variants vairs netiek izskatīts. Šis gadījums pierāda, ka sabiedrības viedoklis var ietekmēt pat ļoti autoritārus lēmumus vietējā līmenī.
Pašlaik tiek spriests par to, kā koncertzāle darbosies nākotnē. Ir izskanējis priekšlikums, ka pārvaldībā būtu jāiesaistās valstij. Arī Diāna Zirniņa atbalsta šo ideju. Viņa uzskata, ka tas palīdzētu saglabāt koncertzāles piederību Eiropas kultūrtelpai un mazinātu lokālo politisko spēļu ietekmi.
Arī Valsts prezidents ir pieminējis drošības aspektu. Kultūra pierobežā nav tikai izklaide – tie ir mūsu uzskati, vērtības un piederības sajūta savai valstij. Ja koncertzāle nonāktu valsts pārziņā, tas varētu būt garantijas talons tam, ka mākslinieciskā kvalitāte un valstiskās vērtības netiks upurētas politisku ambīciju dēļ.
Audits un aiz slēgtām durvīm pieņemti lēmumi
Visa šī procesa pamatā ir audits, ko pasūtīja Rēzeknes dome. Tā mērķis bija izvērtēt, cik rentabli strādā koncertzāle un kā tiek izlietots pašvaldības finansējums. Interesanti, ka audita rezultāti netiek rādīti plašākai sabiedrībai. Pilsētas mērs uzsver, ka ziņojums ir tikai iekšējai lietošanai.
Tas, ka šāds svarīgs dokuments nav pieejams publiski, rada papildu bažas par procesa caurspīdīgumu. Kamēr Kultūras ministrija sadarbojas ar citām ministrijām, lai meklētu labāko risinājumu, “Gora” kolektīvs turpina strādāt jaunās vadītājas Ilonas Rupaines vadībā. Viņa koncertzālē strādā kopš tās atvēršanas, tāpēc darba ritms turpinās, lai gan kopējā gaisotne pilsētā saglabājas saspringta.
